Ceļš problēmas risinājumā
|
Lai rosinātu diskusiju par gaidāmajām izmaiņām NVO sektorā, kas stājās spēkā līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 2021. gada 1. jūlijā, biedrība "Sadarbības platforma" kopš 2021. gada pavasara īstenoja projektu "Ceļš problēmas risinājumā", kas noslēdzas 2022. gada martā. Projekta mērķis bija pārstāvēt NVO intereses, sagatavojot ekspertu atzinumus un ierosinājumus likumdošanas aktu izmaiņām. Projektā secināts, ka nodokļu regulējuma dēļ ilgtermiņā ir apdraudēta NVO darbības nākotne un pilsoniskas sabiedrības attīstība. Šo 10 mēnešu laikā projekta gaitā īstenots pētījums, iesaistot Latvijas NVO, atbildīgo iestāžu ierēdņus, Saeimas deputātus un amatpersonas, kuri tika regulāri aicināti uz diskusijām, komentāriem, tā veidojot dialogu ar iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, nodrošinot iespēju gūt izpratni par NVO darbību, tās specifiku. Daļa no pētījuma bija tiešsaistes aptauja NVO sektora dalībniekiem, bet liela loma šajā projektā bija arī deviņām domdarbnīcām, kas norisinājās tiešsaistē no aizvadītā gada jūnija līdz šī gada februārim. Viens no būtiskiem jautājumiem, kas aktualizējies projekta gaitā - kā turpmāk organizēt darbu NVO, kas nodarbina personas uz ļoti atšķirīgu nodarbinātības attiecību pamata (darba līgums, uzņēmumu līgums ar personām, kas nav pašnodarbinātas personas, autoratlīdzības līgums), kāda būs Valsts ieņēmumu dienesta rīcība gadījumos, ja NVO nespēs segt nodokļu maksājumus, kas tām tiks aprēķinātas par darbiniekiem, kuri nesaņem minimālo atalgojumu mēnesī jeb 1500 EUR trīs mēnešu periodā. NVO sektors, pretendējot uz turpmākajiem projektiem, nevarēs precīzi plānot izmaksas, jo nav skaidrs, kādi projekta eksperti (personālijas) tiks piesaistīti un kādas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas būs jāsedz, jo pirms projekta īstenošanas ne vienmēr ir iespējas iegūt informāciju par piesaistīto ekspertu papildu darba vietām un atalgojumu, kas var radīt problēmas. Paralēli pētījumam un domdarbnīcām projekta eksperti grāmatvedības un nodokļu regulējuma jautājumos, darba tiesību eksperte piedalījās diskusijās gan ar likumdevēja pārstāvjiem Finanšu ministrijas darba grupā 2021. gada rudenī, gan arī tiekoties ar NVO sektora projektu finansētāju organizācijām, lai skaidrotu nodokļu regulējuma nepilnības un kopīgi meklētu risinājumus NVO darbībai nākotnē. Pateicoties "Sadarbības platforma" projektam "Ceļš problēmas risinājumā", kas tika finansēts EEZ un Norvēģijas grantu programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" ietvaros, apzinātas problēmas un iegūtie dati liecina, ka NVO sektoram problēma, kas saistīta ar minimālajām sociālajām iemaksām ceturksnī no 1500 EUR par ikvienu darbinieku, ir aktuāla, bet to sekas atklāsies tikai 2022. gada septembrī, decembrī. Ņemot vērā vairāku iesaistīto pušu ierosinājumus sarunās ar likumdevēju, ir panākts rezultāts, ka pašlaik notiek darbs pie virknes izmaiņām saistībā ar autoratlīdzības un pašnodarbināto nodokļu apmaksas kārtību, bet vēl joprojām netiek skatīta problēma saistībā ar NVO projektu ietvaros maksājamo nodokļu un VSAOI iemaksu kārtību. Projekta noslēgumā apkopotās problēmas NVO sektorā saistībā ar projekta finansējumu, darbiniekiem, kuriem nav iespēju projektos strādāt pilnu slodzi vai saņemt minimālo atalgojumu mēnesī, biedrība "Sadarbības platforma" prezentēs gan vairākiem nozīmīgiem projektu finansētājiem, gan sagatavos vēstuli likumdevēju pārstāvjiem, skaidrojot konstatētās nepilnības, un aicinās vēlreiz pārskatīt VSAOI un pieņemtā lēmuma izmaiņas attiecībā uz NVO projektu īstenošanu iekļaujot likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"- izņēmumos, tā respektējot pilsoniskās sabiedrības - nevalstisko organizāciju tiesības piedalīties un darbības specifiku projektu ietvaros, neradot situāciju, kad valstī virkne NVO mākslīgi nonāk nodokļu parādos un tādēļ spiestas pārtraukt darbību. Biedrība "Sadarbības platforma" darbojas jau no 2014. gada, un tajā kā biedri ir 26 dažādas nevalstiskās organizācijas. Papildu informācija:  2020. gada 27. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kuros noteica, ka no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviesta jauna kārtība valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veido to budžeta finansējuma daļu, no kura tiek veikti maksājumi personām dažādu veidu sociālās palīdzības atbalstam. Piemēram, darbnespēja, bezdarbs, t.s., "māmiņu algas", dīkstāve, vecuma pensijas u.c. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nenoliedzami ir būtisks finanšu mehānisms, lai īstenotu Latvijas Republikas Satversmē noteikto sociāli atbildīgas valsts principu. Līdz ar to nav diskusijas, ka šādas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jānosaka un tās ir jāveic visiem nodarbinātajiem. Tomēr ir jāatzīst, ka 2020. gada 27. novembrī pieņemtie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepietiekami izdiskutēti, un to izraisītās sekas būs vērojamas šā gada beigās un nākamā gada pirmajā pusgadā. Kādas tad ir jaunās valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņas, kuras stājas spēkā no šā gada 1. jūlija un kāpēc tās ir tik nozīmīgas tieši NVO sektoram? Vispirms jau kā atskaites punkts tiek noteikts minimālais slieksnis sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanai - 500 EUR bruto (t.s., "uz papīra") mēnesī, summējot kopā visus gūtos ienākumus, neatkarīgi no nodarbinātības un noslēgtā saistības veida. Otrkārt, visiem tiem nodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi ir zemāki par 500 EUR, darba devējs sedz starpību no mēnesī nopelnītās atlīdzības līdz 500 EUR. Aprēķins tiek veikts par gada ceturksni, proti, par 1 500 EUR. Līdz ar to minētie likuma grozījumi skars tās personas, kuras strādā nepilnu darba laiku un/ vai kuru atlīdzība ir zemāka par valsts noteikto minimālo darba algu. Kāpēc šāda kārtība valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu veikšanai ir būtiska NVO sektoram? Vispirms jau tādēļ, ka jebkura biedrība vai nodibinājums nav darba devējs klasiskā izpratnē. NVO sektors darbojas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās biedrošanās brīvības tvērumā. Valsts atbalsta pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību, kuru īsteno valsts noteiktajās formās - biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, politiskās partijas vai reliģiskās organizācijas. NVO neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu NVO var veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Līdz ar to NVO nav tipisks darba devējs/komersants, kurš īstenotu Komerclikumā noteikto mērķi - peļņas gūšana, veicot saimniecisko darbību. NVO saimniecisko darbību veic tikai, lai īstenotu statūtos noteikto mērķi, kopumā stiprinot pilsonisko sabiedrību un demokrātiskas valsts attīstību. Grozījumi likumā nenošķir nodarbinātības veidus un tās mērķus, proti - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecas uz pilnīgi visiem darba devējiem, kuri jebkādā veidā nodarbina personas. Tomēr ir jāņem vērā, ka NVO, neveicot saimniecisko darbību, finansējumu iegūst atšķirīgā veidā - pārsvarā tās ir biedru naudas, ziedojumi un projekti. Bieži vien projektu finansējums ir neliels, iesaistītajiem ekspertiem vai speciālistiem noteiktais darba apjoms un atlīdzība ir zemāka par valsts minimālo darba algu. Bet šādā situācijā NVO nav atbrīvots no valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas par tiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir zem 500 EUR. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek veiktas par ceturksni, tad 1 500 EUR ir tā summa, kuru nesasniedzot, saviem nodarbinātajiem NVO veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras jānomaksā līdz 2022. gada 23. martam. Lai arī likumdevējs Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 3. pantā ir iekļāvis izņēmumus, uz kādām nodarbināto kategorijām neattiecas valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana. Tie ir 12 izņēmumi, kuros nevienā punktā nav atvieglojumi tām personām, kuras tiek nodarbinātas biedrībā vai nodibinājumā. Neizpratni rada 10. izņēmums "personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam" pasvītrotajā tekstā. Kāpēc ir izdalīti šie projekti, kas finansējumu saņem no Eiropas Savienības struktūrvienībām un sniedz tieši aprūpes pakalpojumus nepilngadīgām personām? Darbojoties biedrības "Sadarbības platforma" rīcības iniciatīvā "Ceļš problēmas risinājumā", kas ar Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas atbalstu tiek īstenota kopš 2021. gada 30. aprīļa, esam konstatējuši vairākas būtiskas normatīvā akta nepilnības, kur nav ņemta vērā NVO darbības specifika. Iniciatīvu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Līdz šim jau esam organizējuši četras domdarbnīcas, kurās dažādu jomu NVO pārstāvji apzināja problēmas, kā arī pārstāvji no Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras skaidroja grozījumu nozīmi un sniedza atbildes uz biedrību un nodibinājumu jautājumiem. Paralēli arī veicam NVO dalībnieku aptauju, lai nofiksētu pašreizējo situāciju NVO sektorā. Trīs mēnešu laikā kopš rīcības iniciatīvas "Ceļš problēmas risinājumā" norises esam apzinājuši vairākas problēmas. Likumā noteiktie izņēmumi daļēji attiecas uz nodarbinātību NVO sektorā, bet rada finanšu slogu darba devējam, ja NVO īsteno projektus. Izņēmums, kas paredz iespēju darba devējam neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas projektiem, ir attiecināms tikai un vienīgi uz aprūpes vai asistentu pakalpojumu sniegšanu. Izdalot tikai šo vienu projektu veidu, ir skaidrs likumdevēja leģitīmais mērķis, nosakot šādu izņēmumu, bet nav skaidrs, kāpēc viens projekta veids ir vienlīdzīgāks pār citiem. Respektīvi, šis izņēmums pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu NVO īstenoto projektu jomā. Kā problemātiskās jomas NVO sektorā tika apzinātas kultūra, sports, izglītība, namu apsaimniekotāji, sociālo pakalpojumu sniedzēji. Izņēmumi attiecināmi uz personām ar I un II grupas invaliditāti, respektīvi, ne uz visām personām ar invaliditāti. Trīs izņēmuma gadījumi ir noteikti nepilngadīgu personu vecākiem, bet tikai tādā gadījumā, ja vecākiem ir reģistrēta oficiāla laulība. Darba devēji nebūs ieinteresēti nodarbināt personas nepilnā darba laikā. Iespējami nelikumīgi uzteikumi, kuri neatbilst Darba likuma 101. panta pirmajai daļai. Turklāt darba devējam nav gandrīz nekādu tiesisku instrumentu, kā, pieņemot personu darbā un slēdzot jebkādu nodarbinātības līgumu, noskaidrot, vai potenciālajam nodarbinātajam ceturksnī ir vai nav 1 500 EUR minimālā darba alga. Potenciālais nodarbinātais, sniedzot ziņas darba devējam, var nezināt pilnīgu informāciju par sevi, jo ir likumā noteiktie izņēmuma punkti, kas ir nestabili un ļoti mainīgi. Piemēram, augstskolu līgumdarbu pasniedzēji, kuriem nav pilnas slodzes, vai jaunieši kuri studē, kad studējošā statuss var mainīties pa semestriem, bet vecākiem tas nav zināms. NVO sektors, pretendējot uz turpmākajiem projektiem, nevarēs precīzi plānot izmaksas, jo nav skaidrs, kādi projekta eksperti tiks piesaistīti un kādas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas būs jāsedz. Ne visos NVO projektos ir iespējams ieplānot ekspertu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo ne visi projekti atbalsta nodokļu jomu kā attaisnotos maksājumus. Noslēdzot projektu, NVO kā projekta īstenotājs ir tiesīgs mēneša laikā pēc projekta noslēgšanās veikt visus maksājumus. Bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek aprēķinātas pa ceturkšņiem, kas novedīs pie tā, ka projekts būs noslēdzies, piemēram, oktobrī, bet aprēķinu par valsts sociālajām apdrošināšanas iemaksām NVO saņems decembrī, kas ir jānomaksā līdz nākamā gada martam. No juridiskā viedokļa nav iespējams projekta finansējumu izlietot pēc projekta noslēgšanās. Līdz šim biedrības "Sadarbības platforma" rīcības iniciatīvā "Ceļš problēmas risinājumā" apzinātās problēmas un iegūtie dati liecina, ka 2021. gada decembrī lielai daļai NVO Valsts ieņēmumu dienests nosūtīs paziņojumu par nepieciešamību veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tikai pagaidām nav atbilžu - kur NVO sektors iegūs papildu finanses, lai iemaksas veiktu? Projekts "Ceļš problēmas risinājumā" tiek finansēts EEZ un Norvēģijas grantu programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" ietvaros. Projekta mērķis ir pārstāvēt NVO intereses, ierosinot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēto normu saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārskatīšanu un pieņemtā lēmuma izmaiņas attiecībā uz NVO projektu īstenošanu iekļaujot likuma 3. pantā - izņēmumos, tā respektējot pilsoniskās sabiedrības - nevalstisko organizāciju tiesības piedalīties un darbības specifiku projektu ietvaros, neradot situāciju, kad valstī virkne NVO mākslīgi nonāk nodokļu parādos un tādēļ spiestas pārtraukt projektu īstenošanu. Apzinoties, ka 2021. gada 1. jūlijs būs pagrieziena punkts lielai daļai nevalstisko organizāciju, jo stāsies spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kā rezultātā cietīs biedrības un nodibinājumi, kuros ir nodarbinātas personas, kuras strādā nepilnu darba laiku jeb nesaņem minimālo mēneša darba algu - netiek veiktas minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas, mēs, biedrība "Sadarbības platforma" kopā ar domubiedriem esam uzsākuši projektu "Ceļš problēmas risinājumā. Tā ietvaros ir tapusi un izsūtīta atklāta vēstule atbildīgajām institūcijām. Projekts Ceļš problēmas risinājumā tiek finansēts EEZ un Norvēģijas grantu programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds ietvaros. Atklātā vēstule, kas tapusi projekta ietvaros Papildu informācija: 
Aicina NVO pārstāvjus uz domdarbnīcām "Krustceles"Lai rosinātu diskusiju par gaidāmajām izmaiņām NVO sektorā, kas stāsies spēkā līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 2021. gada 1. jūlijā, biedrība "Sadarbības platforma" ir uzsākusi projektu "Ceļš problēmas risinājumā" un aicina uz domdarbnīcām. Pirmā domdarbnīca "Krustceles" notiks jau š.g. 4. jūnijā (piektdien) plkst. 15.00 līdz 17.00 tiešsaistes platformā Zoom. Līdz oktobrim paredzētas 10 šādas domdarbnīcas - diskusijas, lai meklētu risinājumus tālākai NVO sektora darbībai. Domdarbnīcas mērķis ir iepazīties ar nodokļu tiesisko regulējumu, kas stāsies spēkā jau 1. jūlijā, un to ietekmi uz NVO darbu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā situācijās, kad NVO no projektu finansējuma nesedz nodarbināto personu darba samaksu minimālās darba algas apmērā. Kā turpmāk organizēt darbu NVO, kas nodarbina (darba līgums, uzņēmumu līgums ar personām, kas nav pašnodarbinātas personas, autoratlīdzības līgums), kāda būs Valsts ieņēmumu dienesta rīcība gadījumos, ja NVO nespēs segt nodokļu maksājumus; ko likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" grozījumi nozīmē NVO jomai kopumā, un vai ir kādi optimāli risinājumi, kuru ieviešana būtu jāuzsāk nekavējoties? "2021. gada 1. jūlijs var izrādīties būtisks pagrieziena punkts lielai daļai Latvijas NVO sektora, jo stāsties spēkā grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā rezultātā cietīs biedrības un nodibinājumi, kuros ir nodarbinātas personas, kuras strādā nepilnu darba laiku jeb nesaņem minimālo mēneša darba algu - netiek veiktas minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas. Starpību būs jāsedz darba devējiem - biedrībai vai nodibinājumam," stāsta biedrības "Sadarbības platforma" vadītāja Lauma Celma. "Lai meklētu risinājumus un atbalstītu NVO sektora tālāko darbību un lai mazinātu nodokļu slogu nevalstisko organizāciju projektu īstenošanā, jo šādu organizāciju darbība ir atkarīga no ārējo finansētāju avotiem, turklāt bieži vien finansējuma apjoms ir neliels, iesaistītajiem speciālistiem/ ekspertiem, saņemot atlīdzību, kas ir mazāka par valstī noteikto minimālo atalgojumu, esam uzsākuši šo projektu." Tuvākās plānotās domdarbnīcas "Krustceles" notiks 2021. gada 4. un 14. jūnijā, 6., 14. un 26. jūlijā, 4. augustā. Tām pieteikties iespējams, rakstot uz e-pasta adresi sadarbibasplatforma@gmail.com vai zvanot uz tālruņa numuru 29209607, vai sekojot līdzi biedrības "Sadarbības platforma" komunikācijai Facebook platformā. Uz 4. jūnija domdarbnīcu īpaši aicināti valsts pārvaldes un uzņēmēju pārstāvji, 14. jūnijā - reģionālo NVO resursu centru pārtāvji, 6. jūlijā - cilvēku ar īpašām vajadzībām interešu aizstāvības organizāciju, veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju pārstāvji, 14. jūlijā - radošo industriju un kultūras organizāciju pārstāvji, 26. jūlijā - mazākumtautību un jauniešu organizāciju pārstāvji, bet 4. augustā - vides organizāciju un vietējo rīcību grupu un partnerību pārstāvji. Domdarbnīcās aicināti piedalīties valsts un pašvaldību pārstāvji - projektu finansējumu administrētāji, NVO pārstāvji - projektu īstenotāji un nozaru eksperti (grāmatveži, ekonomisti, juristi, pilsoniskās sabiedrības attīstītāji, NVO vadītāji un citi), kuriem ir viedoklis un priekšlikumi par domdarbnīcās izvirzītajiem jautājumiem vai ir vēlme uzzināt vairāk par aktuālo problemātiku. Projekts "Ceļš problēmas risinājumā" tiek finansēts EEZ un Norvēģijas grantu programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" ietvaros. Projekta mērķis ir pārstāvēt NVO intereses, ierosinot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēto normu saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārskatīšanu un pieņemtā lēmuma izmaiņas attiecībā uz NVO projektu īstenošanu iekļaujot likuma 3. pantā - izņēmumos, tā respektējot pilsoniskās sabiedrības - nevalstisko organizāciju tiesības piedalīties un darbības specifiku projektu ietvaros, neradot situāciju, kad valstī virkne NVO mākslīgi nonāk nodokļu parādos un tādēļ spiestas pārtraukt projektu īstenošanu. Papildu informācija: No 26.04.2021 līdz 30.10.2021 biedrība "Sadarbības platforma" īsteno projektu "Ceļš problēmas risinājumā", Nr.AIF/2021/R/30, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds" Projekta mērķis ir pārstāvēt NVO intereses, ierosinot likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredzēto normu saistībā ar minimālo VSAOI pārskatīšanu un pieņemtā lēmuma izmaiņas attiecībā uz NVO projektu īstenošanu iekļaujot likuma 3. pantā - izņēmumos, tā respektējot pilsoniskās sabiedrības - nevalstisko organizāciju tiesības piedalīties un darbības specifiku projektu ietvaros, neradot situāciju, kad valstī virkne NVO mākslīgi nonāk nodokļu parādos un tādēļ spiestas pārtraukt darbību. Projekta galvenās aktivitātes: projekta ietvaros tiks veikts pētījums, sagatavoti ekspertu atzinumi un ierosinājumi likumdošanas aktu izmaiņām, kas tiks publiskoti informatīvajā kampaņā, kā arī tiks iesniegti iesniegti Saeimā un Ministru kabinetā atbilstoši normatīvajām procedūrām. Tāpat tiks iesaistītas Latvijas NVO, atbildīgo iestāžu ierēdņi, Saeimas deputāti un amatpersonas, regulāri aicinot uz diskusijām, komentāriem, tā veidojot dialogu ar iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, nodrošinot iespēju gūt izpratni par NVO darbību, tās specifiku.
1. Domdarbnīcas
2. Pētījums |
