Ebreju kultūras bagātības


Ar ebreju kalendāra izdošanu un krāšņu koncertu noslēdzies projekts "Ebreju kultūras bagātības"

Lai iepazīstinātu tuvāk ar vienu no senākajām tautām pasaulē - ebrejiem, kā arī veicinātu ebreju identitātes, kultūras mantojuma saglabāšanu, ebreju tradīciju, folkloras attīstību, sekmētu ebreju pilsonisko līdzdalību un piederību Latvijai, biedrība "Goraļ" sadarbībā ar biedrību "Sadarbības platforma" no šā gada maija līdz oktobra beigām īstenoja projektu "Ebreju kultūras bagātības". Latvijā ebreji dzīvo jau piecus gadsimtus, atstājot paliekošas pēdas Latvijas kultūrvidē.

Projekta " Ebreju kultūras bagātības" ietvaros tika izdots "Ebreju kalendārs", norisinājās nometne bērniem "Iepazīsimies" un 28. oktobrī Mazsalacas novada Kultūras centrā ikviens interesents varēja apmeklēt koncertu ar intrigējošu nosaukumu "Roš Hašana Mazsalacā". Visi projekta pasākumi bija veltīti ebreju kultūras, rakstības tuvākai iepazīšanai, īpaši izceltas tika ebreju jaungada sagaidīšanas tradīcijas.

Oktobra vidū klajā nāca krāšņs izdevums 500 eksemplāros - "Ebreju kalendārs". Tas iepazīstina ar ebreju gadu skaitīšanu, mēnešu nosaukumiem un daudzveidīgajiem ebreju svētkiem un tradīcijām. Interesanti, ka ebreji jauno gadu sagaida septembrī. Ebreju kalendārs skaita laiku no pasaules radīšanas, kas pēc ebreju tradīcijas notika pirms gandrīz 6 tūkstošiem gadu. Saskaņā ar jūdaisma tradīciju 2017. gads ir 5777. gads pēc ebreju kalendāra. Ebreju kalendārs skaitās viens no sarežģītākajiem, tomēr to bez grūtībām izmanto ebreji visā pasaulē reliģiskos nolūkos.

Oktobrī, skolas rudens brīvlaikā Ramatas pamatskolas bērniem bija iespēja piedalīties dienas nometnē "Iepazīstamies". Tās dalībnieki iepazina ebreju kultūru un apguva dažādas tradīcijas. kopīgi gatavoja vienkāršus ebreju ēdienus.

Oktobra izskaņā Mazsalacas novada Kultūras centrā noritēja koncerts "Roš Hašana Mazsalacā", kas bija veltīts ebreju svētkiem, ko parasti sauc par ebreju jauno gadu. Tajā apmeklētāji varēja iepazīt ebreju jaunā gada svētku tradīcijas, to nozīmi un vēsturi. Tulkojumā no ivrita Roš Hašana nozīmē "gada galva". Šos svētkus atzīmē septembrī. Taču tie ebreju kalendārā ir tikai vieni no četriem dažādiem jaungadiem.

Koncertā piedalījās ebreju deju ansamblis "Eilat" (vadītāja un horeogrāfe Jeļena Gorelik), deju uzvedumā iepazīstinot ar ebreju mūziku, deju un mākslu. Ar vokāliem priekšnesumiem klātesošos priecēja Dina Bendžamina un vokālā grupa "Jewish Music Studio". Skatītājiem bija unikāla iespēja vērot Ramatas bērnu teatralizētu ebreju pasaku uzvedumu - skeču. Ebreju dejas, dziesmas un stāstījumi mijās ar latviešu dziesmām Paulas un Ričarda dueta izpildījumā. Koncerts bija kupli apmeklēts, rosinot interesi un izpratni par ebreju kultūras izpausmēm.

Visas dienas gaitā kultūras centra apmeklētāji varēja apskatīt izstādi, kuras darbi veidoti, autoriem iedvesmojoties ebreju mūzikas skaņās un ebreju ornamentālos motīvos.

Projekts tika īstenots ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu.

Plašāka informācija:
Biedrības "Goraļ" valdes locekle
Ilāna Lisagora
E-pasts: lisagor@inbox.lv
Mob. tālr. 29415278

Ramatas bērni iepazīst ebreju kultūru un tradīcijas nometnē "Iepazīsimies"

No 25. līdz 28. oktobrim, skolas rudens brīvlaikā Ramatas pamatskolas skolēni piedalījās dienas nometnē "Iepazīsimies". Kā jau vēsta nosaukums, nometnes programma bija veltīta izzināšanai - ebreju kultūras iepazīšanai. Četru dienu garumā teju 20 skolēni iepazina ebreju kultūras daudzveidību un interesantās tradīcijas, tomēr netika aizmirstas arī latviešu tradīcijas.

Pirmajā dienā bērni veidoja dažādus zīmējumus, izmantojot latviešu ornamentus, tad sekoja ebreju ornamentu iepazīšana un salīdzināšana ar latviešu rakstiem. Neliela ekskursija deva iespēju uzzināt interesantus un vēsturiskus faktus par Mazsalacu un tās ielām. Turpinājumā dalībnieki piedalījās ebreju pasaku izrādes veidošanā, rotaļu pusstundā un zīmēšanas nodarbībā, veidoja darbus, klausoties ebreju mūzikas skaņas un noskaņas.

Otrā diena iesākās ar ebreju rakstības un alfabēta iepazīšanu, un katrs dalībnieks sameklēja sava vārda burtus. Pastaigas laikā tika meklēti un apzināti dažādi Mazsalacas vides objekti. Sekoja ritmiskās mūzikas meistarklases un ebreju pasaku izrādes mēģinājums. Noslēgumā skolēni zīmēja sava vārda pirmo burtu - kā tas izskatās latviešu valodā un kā - ivritā.

Katras tautas neatņemama sastāvdaļa ir tradicionālie ēdieni, tādēļ trešajā dienā bērniem tika stāstīts par ebreju virtuves noslēpumiem, īpaši tika runāts par svētku ēdieniem. Turpinājās ritmiskās mūzikas meistarklases, gatavošanās izrādei un notika puķu darbnīca.

Pēdējā nometnes dienā aizritēja priecīgā un satraukuma pilnā noskaņā, gatavojoties kopīgam koncertam un nometnes noslēguma pasākumam.

Nometnes gaitā skolēni varēja iepazīt līdzības un atšķirības ebreju un latviešu tautas tradīcijās, tā vairojot gan kopības sajūtu, gan nostiprinot katra bērna nacionālo apziņu un lepnumu. Nometnes organizatori atzīst, ka citas tautas kultūras iepazīšana ir lielisks veids, lai veicinātu cilvēku savstarpējo izpratni, cieņu un tuvināšanos.

Lai iepazīstinātu tuvāk ar ebreju kultūru un tradīcijām, kā arī veicinātu ebreju identitātes, kultūras mantojuma saglabāšanu un sekmētu ebreju pilsonisko līdzdalību un piederību Latvijai, biedrība "Goraļ" sadarbībā ar biedrību "Sadarbības platforma" no šā gada maija līdz oktobra beigām īstenoja projektu "Ebreju kultūras bagātības". Nometne "Iepazīstamies" noritēja šī projekta ietvaros.

Projekts tika īstenots ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu.

Plašāka informācija:
Biedrības "Goraļ" valdes locekle
Ilāna Lisagora
E-pasts: lisagor@inbox.lv
Mob. tālr. 29415278


Roš Hašana Mazsalacā

Ebreji ir viena no senākajām tautām pasaulē, vēstures gaitā tā ir radījusi savu unikālo kultūru un tradīcijas.

Latvijā ebreji dzīvo jau piecus gadsimtus, kļustot par šīs zemes neatņemamo daļu.

Ebreju kalendārs skaita laiku no pasaules radīšanas, kas pēc ebreju tradīcijas notika pirms gandrīz 6 tūkstošiem gadu. Ieraugot šo skaitli, vairākumam cilvēku rodas jautājums: kā tas var būt, ja zinātne apgalvo, ka mūsu pasaules vecums ir ap 6 miljardiem gadu?

Jūdaismā ir vairāki skaidrojumi par šo škietamo hronoloģijas nesakritību, kuri nav pretrunā arī ar mūsdienu zinātniskajām koncepcijām, piemēram, pasaules "pirmsākumos" laiks esot ritējis savādāk, diennakts garums bijis nevis 24 stundas, kā pašlaik, bet tā ilgusi varbūt pat miljoniem gadu. Kā tas arī nebūtu, bet saskaņā ar jūdaisma tradīciju 2017. gads ir 5777. gads pēc ebreju kalendāra.

Iepazīsim un svinēsim kopā!

Projekts "Ebreju kultūras bagātības"

Projekts tiek īstenots ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu.